Sandra Kalnietes Atminu Gramata Vai lauzu. Tu vinu nogalinaji. Mes lauzam. Vini Luza Stasta ar Latvijas Tautas Frontier Ne TAS tapsanas 1988. GADA lidz Vasara neatkaribas atjaunosanai Latvijas 1990. Gada 4. Maija. Gandriz VAI dienasgramatas forma uzrakstita Gramata IR stasts par musu tautas Treso Atmodu cilvekiem, Kas tik veidoja vadija divsimt tukstosu biedru lielo Organizaciju. Baltijas tautu kustibas 1990. Gada Pavasari nav TIKAI atjaunoja 1940. GADA okupeto anekteto Baltijas valstu neatkaribu, bet Ari Savienibas satricinaja Padomju pamatus, 1991. Gada decembri si launuma imperija sabruka. Starptautiskaja politika Latvijas Tautas frontes, Sajudis Rahvarinne ienaca negaiditas negribetas, JO apdraudeja Pasaules Kartibas izsverto bipolaro lidzsvaru. Rietumi bija ieintereseti vienoties ar ASVSR masu iznicinas

Pirms 25 gadiem Latvijas, Igaunijas un Lietuvas cilveki Amerikas Savienotajas Valstis apvienoja nacijas Amerikas Savienotajas Valstis. aicinajums pec taisniguma, apstrideja padomju milzu. Si mieriga dziedasanas revolucija ir satricinajusi pasauli, jo to apdraud precizi pielagota pasaules kartibas bipolara bilance. Toreiz gandriz neviens neticeja, ka Baltijas valstim bus lielaka patstaviba Padomju Savieniba, nemaz nerunajot par to, ka vini atgus savu neatkaribu. Baltijas valstu neatkaribas kustibu panakumi Padomju Savieniba tas dibinasanas laika un 1991. gada noveda pie ta sabrukuma. Kops Otra pasaules kara beigam pasaule ir pazistama, ta neatgriezeniski mainijusies uz visiem laikiem. Pec Padomju Savienibas sabruksanas, visas Austrumeiropas un Baltijas valstis, kuras tika glabatas aiz dzelzs priekskara, pasaules kars beidzot beidzas. Lai saprastu, kapec ir svarigi izlasit Sandras Kalnietes gramatu; tas stasta par strategiju un taktiku, sarezgitam izvelem un kompromisiem, kurus nevar ignoret. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kustibas veiksmes stastu var izmantot ka piemeru daudziem miljoniem cilveku visa pasaule, kas joprojam velas brivibu. Kops rakstisanas gramatas 2000. gada Kalniete ir kluvusi par Latvijas vestnieku Apvienoto Naciju Organizacija, Francija un UNESCO, vina valsts arlietu ministru, pirmo Latvijas parstavi Eiropas Komisija, un 2009. gada - Eiropas Parlamenta deputatu. Vina ir vairaku citu gramatu autore. Par so izdevumu: Pirmais digitalais izdevums, 2013 Formats: EPUB Izmers: 2,55 MB